2026. gada 20. oktobrī Aizkraukles Kultūras centrā norisinājās “Jauniešu līdzdalības Forums”, kas pulcēja Aizkraukles novada jauniešus, lai kopīgi diskutētu par iespējām iesaistīties sava novada un kopienas dzīvē, paust savu viedokli un līdzdarboties sev nozīmīgu jautājumu risināšanā.

KiVa ir pētījumos un pierādījumos balstīta antibulinga programma, kas ir izstrādāta Turku Universitātē ar Somijas Izglītības un kultūras ministrijas finansējumu. KiVa latviski nozīmē “pāridarījumu novēršana”, JAUKĀ skola.

KiVa mērķis ir novērst bulingu un efektīvi risināt bulinga gadījumus. Bulings ir apzināta un atkārtota citas personas aizskaršana, pazemošana vai iebiedēšana.

KiVa piedāvā gatavu un praktiski lietojamu saturu un instrumentus trīs jomās:

Novēršana nozīmē KiVa nodarbības visiem skolēniem, akcentējot uzmanību uz bulinga novēršanu.

Gadījuma risināšanā nozīmē darbu ar bērniem, kas bijuši iesaistīti bulinga epizodē – gan kā pāridarītāji, gan cietušie.

Situācijas uzraudzība nozīmē ikgadēju skolēnu un darbinieku aptauju, kura sniedz skolām atgriezenisko saiti par skolas antibulinga darba efektivitāti un to, kā bērni jūtas skolā.

15.oktobrī 9.klases skolēni piedalījās sarunu darbnīcā “Kā mācēt attiecības”. Darbnīcu vadīja pārstāve no centra “Marta” – organizācijas, kas iestājas par vienlīdzību sabiedrībā un attiecībās.

Galvenais sarunu temats bija attiecības, kas ir ļoti aktuāls temats mūsdienu jaunatnei.

Darbnīcas sākumā dalījāmies ar saviem uzskatiem par to, kāds ir ideāls vīrietis un sieviete, un runājām par stereotipiem, kas izveidojušies mūsu sabiedrībā.

Pēc tam sekoja aktivitāte, kas man patika vislabāk. Mums bija dotas vairākas situācijas un tās vajadzēja grupēt – vai tās pieder pie veselīgām vai neveselīgām attiecībām. Šī aktivitāte bija pamācoša un salīdzinoši viegla, jo mēs arī visi kopā pārrunājām šīs situācijas un mēģinājām atrisināt tās, kuras piederēja pie neveselīgām attiecībām.

Kā vienu no pēdējām aktivitātēm, kura ir jau ierasta lieta vairākās lekcijās, mums bija dots scenārijs un, lai atbildētu uz jautājumu ”Ko tu šajā situācijā darītu?”, bija jānostājas norādītajā istabas stūrī, kas katrs nozīmēja konkrētu atbildi uz jautājumu.

Kopumā man šī darbnīca ļoti patika, jo mums ir bijušas vairākas lekcijas par šīm tēmām, bet lekcijās vienmēr tikai stāsta, bet skolēniem netiek īsti dota iespēja runāt, vienīgi, kad lekcijas beigās tiek uzdoti jautājumi par dzirdēto. Šajā sarunu darbnīcā mēs varējām izpaust savu viedokli brīvi, bez sajūtas, ka tas, ko mēs pateicām, ir nepareizi un neveikli.

Sagaidot 15. oktobri, VALSTS VALODAS DIENU, Bebru pamatskolas skolēniem ir, uz ko atskatīties normētas latviešu valodas lietojuma lauciņā.

Esam piedalījušies Dzejas dienās, deklamējot dzejoļus savā dzimtajā valodā, mācījušies uzstāties publikas priekšā teātra mākslas stundās un latviešu valodas mācībās, iepazīstinot ar izvēlēto monologrunu par mīļāko kino filmu. Esam izveidojuši indoeiropiešu valodu koku un izpratuši latviešu valodas senumu un vietu citu pasaules valodu vidū. Izglītības programmas “Skolas mediji” ietvaros guvuši pirmās iemaņas interviju veidošanā un skolas dzīves notikumu atspoguļošanā pareizā latviešu valodā.

Ārpus mācību stundām skolēni rosināti rakstīt jaunrades darbus Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas 22. konkursam (darbu iesniegšana līdz 20. oktobrim) un Latviešu valodas aģentūras izsludinātajam radošo darbu konkursam “Vārds atstāj pēdas” (darbu iesniegšana līdz 18. novembrim). Mūsu pienākums ir vēstīt par Jaunbebru Kartupeļu dumpja galveno atslēgas vārdu “ZEME”, ko karsti vēlējās sev izlūgties no dzimtbūšanas atbrīvotie, bet Krievijas impērijā smagi nomocītie Jaunbebru zemnieki. Vārds “ZEME” palika tikai izrunāts un izsapņots, bet realitātē 1841. gadā sapnis par auglīgu zemi zemnieka īpašumā pārvērtās par asiņainu sodu, par ko liecina drosmīgo dumpinieku ieslodzījuma vietas Sarkanā šķūņa drupas un mūžīga piemiņa Latvijas neatkarības šūpulim.

Tā kā Bebru pagasts gatavojas 160 gadu svinībām, skolēni aicināti radīt teikas par Bebru pagasta purviem, kalniem, muižām. Jau uzrakstītas teikas par Brencēnkalnu un Kaķīšu purvu. Vēl taps teikas par Vecbebru muižas pagrabu.

Andreja Pumpura muzejs Lielvārdē ir izsludinājis ar roku rakstītu vēstuļu konkursu, kurā piedalīties var arī pieaugušie (vēstuļu sūtīšana līdz 6. novembrim).

Noskatījušies video “Latviešu valodas stāsts”, skolēni paši secināja, ka latviešu valodas pastāvēšanu apdraudošie rusifikācijas laiki beigušies, bet tā jāsargā no jauniem, pašu jauniešu veicinātiem apdraudējumiem. Tik bieži skolēniem vieglāk domu vai frāzi izteikt angliski! Vai tā nav? Ir, ir.

Tāpēc ikkatra ar latviešu valodas pareizu lietojumu saistīta aktivitāte veido ikviena pilsoņa cieņpilnu attieksmi pret savu valsts valodu un stiprina tās pastāvēšanu.